Iemesli.
• Mugurkaulāja patoloģija
o Disku patoloģija (trūces, iekaisumi)
o Starpskriemeļu locītavu patoloģija, osteofīti, saišu izmaiņas u.c.
o Spinālā un foraminālās stenozes
o Iedzimtas un iegūtas spondilolistēzes, skeleta displāzijas (kifozes, skoliozes)
o Osteoporozes radītās izmaiņas – lūzumi, stenozes, asinsvadu kompresijas u.c.
• Audzēji
o primārie ekstramedulārie
o metastātiskie
o mugurkaulāja
• Traumas
o Mugurkaulāja lūzumi
o Sasitumi, mežģījumi
o Sekas ar saaugumiem, reaktīvu epidurītu
• Infekciozas un iekaisīgas slimības
o Guillain-Barre sindroms (reti)
o Monoradikulīti
o Ganglionīts
o Strutains epidurīts
o Spondilīts
• Spināls subarahnoidāls asinsizplūdums – traumatisks spontāns
• Vaskulāra patoloģija – spinālā klaudikācija, aortas un tās zaru obliterējošas slimības
• Reaferentācijas jeb atstarotās sāpes no iekšējiem orgāniem
• Somatoformas sāpes, somatizācija

Simptomi. Spontānas, bieži asas vai velkošas, trulas sāpes mugurā un/vai atbilstošās saknītes inervācijas zonā, ekstremitātēs parasti lentveida. Parestēzijas, retāk dizestēzijas un hiperpātija saknītes inervācijas zonā. Nejūtīgums, notirpums šajā zonā. Sūdzības par kustību ierobežojumiem sāpju dēļ – nevar piecielties staigāt, kustēties, strādāt, ilgstoši atrasties vienā un noteiktā pozā. Grūtības iztaisnoties, nostāties taisni, „šķība” mugura. Sūdzības par kustību ierobežojumiem vājuma, spēka pazeminājuma dēļ, noteiktu muskuļu grupu vājums, pastiprināta to nogurdināmība. Sūdzības par asu sāpju un/vai vājuma epizodēm vienā vai abās kājās, kuras parasti parādās ejot, kuru dēļ jāapstājas un jāpagaida, kamēr pāries (spinālā mijklibošana). Pēdas vājums, „krītošā” pēda un gaitas traucējumi. Urinācijas traucējumi: urīna aizture vai bieža urinācija, grūtības urīnu saturēt – poliradikulārā „zirgastes” sindroma gadījumā.
Ārstēšana.
1) Indikācijas – objektīvie un subjektīvie simptomi ietekmē pacienta dzīves kvalitāti.
2) Neinvazīvā terapija – galvenā terapija metode:
a. Izvēloties terapiju, svarīgi:
i. precīza diagnoze – sindromoloģiska, etiopatoģenētiska
ii. Precizēts
• Iekaisīgs process
• Audzējs
• Akūta discirkulācija
• Sirds-asinsvadu sistēmas dekompensācija
• Osteoporoze
• Diska trūces stadija un pakāpe
• Mugurkaulāja segmenta nestabilitāte
• Nespecifisks sāpju sindroms
b. Terapija akūtā periodā
i. Miera, saudzējošs režīms
ii. Dehidratācija i/v, perorāli
iii. NSPL
iv. Miorelaksanti
v. Vaskulāri līdzekļi – radikuloišēmijas gadījumos
vi. Nomierinoši līdzekļi
vii. Pretsāpju līdzekļi
viii. Fizikālā terapija – uzmanīgi, ņemot vērā etioloģiju un diferenciāldiagnozi, ja nav precizēts cēlonis
c. Terapija subakūtā un hroniskā periodā
i. NSPL
ii. Miorelaksanti – pēc indikācijām
iii. Mediatori – gadījumos ar motoru deficītu
iv. Koanalgētiskie līdzekļi – antidepresanti un citi līdzekļi
v. Fizikālā terapija
vi. Fizioterapija, ārstnieciskā fizkultūra
d. Terapijas ilgums
i. neinvazīvo metožu kursu pielietojums – variabls atkarībā no stāvokļa un sindroma uzlabošanās
ii. turpināt rehabilitējošo terapiju
iii. atkārtot neinvazīvās terapijas kursus kombinācijā ar rehabilitējošiem pasākumiem
iv. hroniskos sāpju gadījumos pastiprināt koanalgētisko un psihosomatisko terapiju
3) Invazīvā terapija
a. Tiešas saknīšu dekompresijas operācijas indikācijas:
i. neatliekama – strutaina epidurīta, spondilīta gadījumos
ii. traumas gadījumā – pēc noteiktām indikācijām
iii. ekstramedulārs smadzeņu audzējs
iv. kompresijas ģenēzes „zirgastes” sindroms ar pēdas parēzi un urinācijas traucējumiem
v. vertebrogrēno deģeneratīvo izmaiņu izsauktos (diska trūce, spinālā stenoze u.c.) saknītes kompresijas gadījumos:
1. ja neinvazīvā terapija nav efektīva vismaz pēc 6-8 nedēļu ilga konservatīvās terapija kursa
2. vienpusējs radikāls sindroms, ja sāpes ilgāk par mēnesi, ir saknītes kompresijas klīniskās pazīmes, kas verificētas elektrofizioloģiski
3. precīzi verificēts saknītes kompresijas cēlonis
4. izslēgti saknīšu bojājuma citi cēloņi, t.sk. difūzas primāras to iekaisīgas izmaiņas
b. Saknīšu dekompresijas operācijas izpilda neiroķirurgi un vertebrologi specializētā neiroķirurģiskā vai ortopēdiskā stacionārā
c. Blokāžu terapija akūtā un hroniskā periodā:
i. precizēta saknītes bojājuma etioloģija
ii. indikācijas – mugurkaulāja deģeneratīvo izmainu izsaukts saknīšu kairinājums vai bojājums, muskulo-toniska reakcija uz šīm izmaiņām
iii. neirologi izpilda sekojošas blokāžu metodes – infiltrējošās ādā, zemādā, muskuļos, perineirālās epidurālās
iv. blokādes var veikt sertificēti neirologi un neiroķirurgi specializētos aprīkotos kabinetos vai stacionārā
4) Izārstēšanās kritēriji
a. subjektīvo sūdzību izzušana vai mazināšanās
b. jušanas un motoro traucējumu izzušana, mazināšanās vai stabilizācija bez invaliditātes pazīmēm
c. diagnostisko testu un elektrofizioloģisko rādītāju stabilizācija vai uzlabošanās
5) Stacionāra terapija
a. indikācijas
i. neatliekamas – aizdomu gadījumā par epidurītu vai citu iekaisīgu procesu, kompresijas lūzumu, audzēju, „zirgastes” sindromu ar parēzi un urinācijas traucējumiem, izteiktu sāpju sindromu, kuru neizdodas mazināt un kura dēļ nav iespējams kustēties
ii. individuālas – citos gadījumos atkarībā no sindroma smaguma, stadijas, vispārējā somatiskā stāvokļa
b. hospitalizē neiroloģiskā vai neiroķirurģiskā nodaļā atkarībā no nepieciešamās terapijas