Materials no gudrinieks.lv
Centrālās nervu sistēmas augstākais viedojums ir galvas smadzenes.

Smadzeņu stumbrs

Tieši virs muguras smadzenēm attodas galvas smadzeņu daļa, kuru sauc par smadzeņu stumbru. Smadzeņu stumbrs sastāv no iegarenajās smadzenēm, smadzeņu tilta un vidussmadzenēm. Smadzeņu stumbram ir reflektoriskā funkcija un vadītājfunkcija. Vadītājfunkcija ir uzbudinājuma pārvade no muguras smadzenēm uz galvas smadzenēm un otrādi.
Iegarenās smadzenes. Iegarenajās smadzenēs atrodas dzīvībai svarīgu funkciju centri – elpošanas centrs, sirdsdarbības centrs un asinsvadu stāvokļa regulācijas centrs. Ja iegareno smadzeņu bojājums skar šos dzīvībai svarīgos centrus, apstājas elpošana, katastrofāli pazeminās arteriālais asinsspiediens un līdz ar to iestajas nāve. Iegarenajās smadzenēs atrodas vairāku aizsargrefleksu – šķaudīšanas, klepošanas, vemšanas un mirkšķināšanas centri. Iegarenajās smadzenēs atrodas barības uzņemšanas un sagremošanas refleksu centri – zīšanas, košļāšanas un rīšanas centri, siekalu, kuņģa sulas un aizkuņģa dziedera sulas sekrēcijas centri.
Smadzeņu tilts. Smadzeņu tiltā atrodas skeleta muskuļu tonusa regulācijas centri. Ar tiltu ir saistīti refleksi, kuri maina ķermeņa stāvokli, kā arī kakla un vidukļa muskuļu tonusu. Uzbudinājum, kurš rodas auss vestibulārajā aparātā, pa līdzsvara un dzirdes nervu nonāk smadzeņu tiltā un reflektoriski izmaina kakla un vidukļa muskuļu tonusu.
Vidussmadzenes. Caur vidussmadzenēm realizējas refleksi, kuri nodrošina organisma orientāciju apkārtējā vidē. Redzes orientācijas reflekss ir atbilde uz gaismas kairinājumu – acāboli un galva tiek pagriezti kairinātāja virzienā. Dzirdes orientācijas refleksa izpausme ir galvas pagiešana skaņas kairinātāja virzienā. Caur visussmadzenēm realizējas arī t.s. sardzes reflekss, kas nodrošina organisma sagatovošanu straujai reakcijai uz jaunu, negaidītu kairinātāju. Arī acs zīlīšu reakcijas uz gaismu un acs akomodāciju (acu spēju pielāgoties priekšmetu aplūkošanai dažādos attālumos) realizē vidussmadzenēs. Vidussmadzenes piedalās skeleta muskuļu tonusa regulācijā. Cietā viela, kas atrodas visussmadzenēs, piedalās gan precīzu kustību, gan emociju regulēšanā.

Smadzenītes

Smadzenītes atrodas zem puslodēm. Smadzenītes koorsinē muskuļu darbību, saskaņo no augstākajiem nerviem saņemtos impulsus un nodrošina visu skeleta muskuļu saskaņotu darbību. Smadzenītes no iekšējās auss saņem informāciju par ķermeņa novietojumu un sūta impulsus tiem muskuļiem, kuru darbība spēj atjaunot līdzsvaru.

Starpsmadzenes

Starpsmadzeņu galvenie veidojumi ir redzes uzkalns jeb talāms un apvidus zem redzes uzkalna jeb hipotalāms.
Talāms. Caur talāmu iet visa informācija par izmaiņām iekšējā un ārējā vidē. Pa talāmu tiek vadīti jušanas impulsi no pārējām smadzeņu daļām uz atbilstošajām pusložu daļām, kur tie tiek analizēti.
Hipotalāmā atrodas augstākie zemgarozas veģetatīvie centri, kuri veido priekšējo, vidējo un mugurējo kodolu sakopojumu. Hipotalāma muugurējie kodoli ir saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas simpātisko daļu. Kairinot šos kodolus, acu zīlītes paplašinās, sirdsdarbība paātrinās, adrenalīna un glikozes līmenis asinīs paaugstinās. Hipotalāma priekšējie kodoli saistās ar veģetatīvās nervu sistēmas parasimpātisko daļu. Vidējie kodoli saistās ar vielmaiņas procesiem.
Hipotalāms uztur homeostāzi jeb iekšējās vides relatīvo nemainīgumu. Tajā atrodas bada, miega, slāpju sajūtas, kā arī organisma temperatūras, ūdens līdzsvara un asinsspiediena regulācijas centri. Hipotalāmā atrodas augstākie zemgarozas dzimumcentri.

Limbiskā sistēma atrodas tieši zem lielo pusložu garozas un sastāv no nervu ceļiem, kas savieno pieres daivu un deniņu daivu daļas, talāma un hipotalāma daļas. Limbiskajai sistēmai pieder gan tās galvas smadzeņu daļas, kas saistītas ar gribu, gan tās, kas ar gribu nav saistītas. Pie limbiskās sistēmas pieder arī pelēkās vielas kodoli, kas atrodas lielajās puslodēs. Tos sauc par bazālajiem kodoliem. Dažādu limbiskās sistēmas daļu kairināšana izraisa baudu, sāpes, dusmas vai bēdas. Tā kā šī sistēma rada patīkamas vai nepatīkamas sajūtas, tā nosaka arī indivīda uzvedību un palīdz izdzīvot. Limbiskā sistēma ir iesaistīta arī mācīšanās un atmiņas procesos.

Lielās puslodes ir galvas smadzeņu priekšējā lielākā daļa. Cilvēka smadzenēm ir divas puslodes, kuras savā starpā saistītas ar nervu šķiedrām, ko sauc par smadzeņu saikli. Katrai puslodei ir četras daivas – pieres, paura, deniņu un pakauša daiva. Katrai daivai ir atšķirīgas funkcijas. Piemēram, pieres daiva kontrolē kustības un ļauj mums ar gribu regulēt muskuļu darbību. Paura daiva saņem informāciju no ādas receptoriem, piemēram, par pieskārienu, spiedienu vai sāpēm. Pakauša daiva ir saistīta ar attēla uztveršanu. Deniņu daivā ir dzirdes un ožas zonas.
Lielās puslodes regulē pārējo zemāko galvas smadzeņu daļu aktivitāti. Reaģējot uz impulsiem, kas tiek saņemti no talāma, puslodes rada apzinātas kustības un regulē smadzenīšu darbību. Visām četrām pusložu daivām ir asoviatīvie centri,kas saņem informāciju no pārējām daivām. Šie centri nodrošina sarežģītas prāta darbības, kas saistītas ar intelektu, radošo un mākslinieciko darbību, mācīšanos un atmiņu.