Glikozētais hemoglobīns (HbA1c/HbA1)
Cukura diabēta kompensācijas vērtēšanā svarīgs rādītājs ir glikozētais hemoglobīns. To var uzskatīt par atzīmi diabēta pacientam un viņa ārstam par prasmi "vadīt" cukura diabētu.
HbAlc noteikšana dod iespēju izvērtēt vidējo cukura līmeni asinīs pēdējo 2-3 mēnešu laikā.

Glikozētā hemoglobīna veidošanās
Ikvienam cilvēkam daļa eritrocītos esošā hemoglobīna cieši saistās ar glikozi. Šo hemoglobīna daļu apzīmē - HbAlc. To, cik daudz hemoglobīna saistīsies ar glikozi, nosaka vidējais cukura līmenis asinīs - jo ilgāk cukura līmenis asinīs ir paaugstināts, jo lielāka būs glikozētā hemoglobīna daļa. Īslaicīgs, straujš cukura līmeņa kāpums vai kritums šo rādītāju praktiski neietekmē.
Glikozes piesaistīšanās hemoglobīnam perifēriskajās asinīs norisinās visā eritrocītu mūžā (90 -120 dienu), tādēļ HbAlc vērtība nemainās strauji, un ir lietderīgi noteikt reizi 3-4 mēnešos.

Gunta Freimane "II tipa (neinsulinējams) cukura diabēts", žurnāls "Sveiks un vesels", 1997.g., lpp.: 50-51.
Latvijā vairāk nekā 20 000 cilvēku slimo ar II tipa (neinsulinējamu) cukura diabētu, ko ārstē tikai ar diētu un/vai ar glikozes līmeni pazeminošām tabletēm. II tipa cukura diabēts, tāpat kā I tipa (insulinējams) cukura diabēts, ir hroniska slimība, kas nav izārstējama, tāpēc pacientam nepieciešamas pamatīgas zināšanas, lai viņš spētu ar slimību sadzīvot.
II tipa diabēta slimniekiem aizkuņģa dziedzeris izdala insulīnu, bet organisms to neizmanto pietiekami efektīvi. Parasti pacienti ir vecāki par 40 gadiem, un bieži vien viņiem ir lieka ķermeņa masa. Dažreiz pacientam pat nav jālieto glikozes līmeni pazeminošās tabletes: nepieciešams tikai nedaudz papūlēties, lai ar pareizu diētu un dozētu fizisko slodzi atgūtu normālu ķermeņa masu, kas uzlabo insulīna darbību organismā. Tomēr ne vienmēr ar to var izārstēt cukura diabētu.
Vai eksistē simptomi, kas liecina par cukura diabētu?
Jā. Tie būtu jāiegaumē.
Līdz ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs rodas šādi simptomi:
• slāpes,
• bieža urinēšana,
• nespēks,
• novājēšana (ķermeņa masa var būt arī palielināta),
• sievietēm nieze ārējo dzimumorgānu apvidū,
• strutainas ādas slimības.
Glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs sāpes nerada. Dažreiz ilgu laiku nav arī iepriekš minēto simptomu. Varbūt diabētu ignorēt? Atcerieties: neārstēts diabēts var izraisīt diabētisko komu, kā arī vēlīnas komplikācijas - pārmaiņas acu, nieru, kāju asinsvados, nervu sistēmā. Ja glikozes līmeni asinīs ilgstoši izdodas saglabāt tuvu normai, no šiem sarežģījumiem var izvairīties vai arī tos stipri attālināt.
Diabēta ārstēšanas mērķis ir nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti, kontrolējot diabētu, t.i., saglabājot glikozes līmeni asinīs tik tuvu normai, cik vien tas iespējams.
Nozīmīga kontroles sastāvdaļa ir zināšanas par diabētu. Jums jācenšas uzzināt par diabētu pēc iespējas vairāk. Tikai mācoties par diabētu un praksē izmantojot šīs zināšanas, Jūs varat pakļaut slimību sev, dzīvot aktīvu un pilnvērtīgu dzīvi.

Citas ļoti svarīgas diabēta ārstēšanas sastāvdaļas ir šādas:
• uztura režīms (diēta);
• regulāra fiziskā slodze;
• pareiza glikozes līmeni pazeminošo tablešu lietošana;
• paškontrole (glikozes līmeņa regulāra noteikšana asinīs un urīnā mājas apstākļos);
• stresa mazināšana;
• diabēta komplikāciju profilakse un ārstēšana.
Uztura režīms (diēta)
Jums jāēd tā, lai pārmērīgi nenoslogotu aizkuņģa dziedzeri un organismam pietiktu ar nelielo daudzumu insulīna, kas Jums vēl izdalās:
- pilnīgi jāizslēdz no uztura tīrs cukurs un produkti, kas to satur (konfektes, šokolāde, saldējums, halva, zefīrs, cepumi, tortes, krēmi utt., arī medus);
- jāēd uzturs, kas bagāts ar šķiedrvielām (balastvielām) - rupja maluma miltu maize, dārzeņi, augļi;
- pēc iespējas mazāk jāēd rafinēti produkti (balto miltu izstrādājumi, produkti, kas pakļauti ilgstošai pārstrādei, - augļu sulas u.c.);
• ogļhidrāti (kartupeļi, maize, augļi, putraimu ēdieni u.c.) jāsadala vienmērīgi pa ēdienreizēm visas dienas garumā.
Ja Jūs ievērosit šos ieteikumus un Jums ilgstoši būs labi kompensēts diabēts, Jums ir cerības, ka insulīna injekcijas vēl tik drīz nebūs Jums nepieciešamas.
Kas ir balastvielas?
Balastvielas ir grūti sagremojamā produktu daļa. Daudz balastvielu satur augļi, ogas, dārzeņi. Ēdot balastvielām bagātu uzturu, glikozes līmenis asinīs palielinās daudz lēnāk. Ja uzturproduktus iepriekš apstrādā, tie straujāk ceļ glikozes līmeni asinīs. Tāpēc labāk ēst rupja maluma miltu maizi un augļus, nevis baltmaizi un dzert augļu sulas. Jums obligāti jāseko arī tam, cik daudz maizes, dārzeņu, augļu vai ogu Jūs apēdat. Visi šie produkti lielā daudzumā Jums ir nevēlami.
Produkti ar ļoti mazu balastvielu daudzumu, kas II tipa diabēta slimniekiem nav ieteicami, ir šādi:
baltmaize; tortes, pīrāgi, smalkmaizītes; augļu sulas; saldējums; makaroni.
Ja Jūs vēlaties saudzēt aizkuņģa dziedzeri, neēdiet lielas porcijas trīs reizes dienā. Jūsu aizkuņģa dziedzeris nevar tūlīt izdalīt tik daudz insulīna, tāpēc glikozes līmenis asinīs strauji celsies. Tas pats ogļhidrātu daudzums Jums jāsadala nevis trīs lielās, bet gan piecās sešās mazās porcijās.
Ja Jums ir lieka ķermeņa masa centieties novājēt. Tad insulīns, ko producē aizkuņģa dziedzeris, darbosies daudz labāk.
Lai samazinātu ķermeņa masu, būtu jāatsakās no šādiem ēdieniem: sviesta, augu eļļas, margarīna, majonēzes; riekstiem; treknas siļķes, skumbrijas, kūpinātām zivīm; zivju konserviem eļļā; saldā krējuma; trekniem un kausētiem sieriem; diabētiskās šokolādes un konfektēm; alkohola.
Bet ne vienmēr šos ieteikumus ir viegli ievērot