Rotavīruss
Šī vīrusa izraisītās slimības ir izplatītas visā pasaulē. No trīs gadu vecuma katrs indivīds vismaz vienu reizi ir bijis inficēts ar rotavīrusu. Rotavīrusu izraisītām infekcijām ir sezonāls raksturs – mērenā klimata reģionos tās ir biežākas vēsajos gadalaikos. Caurejas gadījumā vīruss ir galvenais dehidratācijas iemesls zīdaiņiem un bērniem līdz triju gadu vecumam. Savukārt 30-50% gadījumu tas ir smagas dehidratācijas cēlonis, ko nepieciešams ārstēt stacionārā. Rotavīruss ir biežs diarejas cēlonis arī pieaugušajiem, jo īpaši – slimo bērnu ģimenes locekļiem. Vīrusa izplatīšanās ceļš ir fekāli-orālais, taču ir pētījumi, kas liecina par šī vīrusa izplatības iespējām arī gaisa pilienu veidā. Tā dzīvotspēja uz rokām ir dažas stundas, bet uz horizontālām virsmām, mīkstajās rotaļlietās – pat līdz dažām dienām. No fekālijām rotavīrusu var izdalīt visu slimības laiku un vēl 8-10 dienas pēc klīnisko pazīmju izzušanas. Izmeklējumiem fēces rekomendē savākt no pirmās līdz ceturtajai slimības dienai.
Rotavīrusa izraisīta gastroenterīta klīniskās izpausmes var būt dažāda smaguma pakāpes – no vieglas, subklīniskas diarejas līdz smagai dehidratācijai ar letālu iznākumu. Saslimšanas sākumā raksturīga vemšana ar tai sekojošu ūdeņainu vēdara izeju, temperatūra palielinās līdz 39C, reti iespējami arī respiratori simptomi. Fēcēs konstatē gļotas, reizēm (15% gadījumu) – eritrocītus un leikocītus. Slimības inkubācijas periods ir 1-3 dienas, tā turpinās 3-9 dienas. Pēc pārslimošanas imunitāte nav pilnīga. Relatīva imunitāte attīstās bērnībā pēc pirmās rotavīrusa infekcijas. Pieaugušajiem ar zemu antivielu līmeni infekcija izpaužas ar viegliem slimības simptomiem. ASV no 1998.gada pielieto orālo rotavīrusa vakcīnu bērniem. To saņem 2.4 un 6 mēnešu vecumā. 80% gadījumu tā pasargā bērnus no smagām infekcijas izpausmēm. Latvijā vakcinācija pret rotavīrusu netiek veikta.

Astrovīruss
Šis vīruss sastopams uz pusi retāk nekā rotavīruss. Tas izraisa vieglu vai mēreni smagu diareju maziem bērniem gan attīstītās, gan mazattīstītās valstīs. Pētījumi pierādījuši, ka šis vīruss ir biežs diareju cēlonis imūnsupresētiem slimniekiem (pēc kaulu smadzeņu transplantācijas, AIDS slimniekiem).

Adenovīrusi
Enteriskie adenovīrusi pieder 40. un 41. adenovīrusa tipam. Tie reti (10%) izraisa diarejas bērniem un pieaugušajiem. Vīrusa izraisītās slimības ir sastopamas visu gadu, biežāk pavasarī. Parasti izplatās pa gaisu pilienu ceļā, bet iespējama arī fekāli-orāla izplatība. Šis vīrusa tips tā retās izplatības dēļ nav pietiekami pētīts.

Enterovīrusi
Tā šie vīrusi nosaukti, pateicoties to spējai vairoties kuņģa zarnu traktā. Par spīti tam tie reti izraisa gastroenterītus. Vīruss ir izturīgs ārējā vidē un pret atsevišķiem dezinfekcijas līdzekļiem (alkoholu, detergentiem), bet istabas temperatūrā var saglabāties vairākas dienas. Inkubācijas periods ir 12-14 dienas, parasti mazāk par vienu nedēļu. Infekcijas izpausmes ir vieglas, izveseļošanās – spontāna. Vīruss izplatās fekāli-orālā ceļā. Slimnieki ir infekciozi īsi pirms un tūlīt pēc slimības simptomu parādīšanās.