N. peroneus neirop ātija ir viena no biežākajām mononeiropātijām. Mononeiropātijas rodas dēļ tiešas traumas, kompresijas, pārmērīga sastiepuma, išēmijas, infekcijas vai iekaisīgas saslimšanas.
Kompresijas neiropātija ir pamatā demielinējoša. Mielīna zudums izraisa nerva impulsa pārvades palēnināšanos bojātajā vietā. Akūta kompresija var izraisīt vadīšanas bloku, bet hroniska kopresijas gadījumā notiek tikai impulsa pārvades palēnināšanās. Spēcīgas kompresijas gadījumā notiek išēmiskas izmaiņas un rodas arī aksonu bojājums. Aksonāla bojājuma gadījumā atveseļošanās ir lēnāka un nepilnīga.
N. peroneus rodas sadaloties n. Ischiadicus par n. Tibialis un n. Peroneus communis fossa poplitea līmenī vai nedaudz virs tās. N. peroneus communis turpinās anterolaterāli, un apvijas ap fibulas galu, kur to sedz tikai zemāda – šeit ir risks tiešai kompresijai. Tālāk nervs ieurbjas m. Peroneus. Tālāk nervs ieet m. peroneus longus  - risks sastiept. Sadalās par n. Peroneus superficialis un n. peroneus profundus. Superficiālais zars inervē muskuļus, kas veic pēdas ārējo rotāciju un nodrošina jušanu apakšstilba laterālajā malā un dorsālajā pēdas virsmā. N. Peroneus profundus inervē pēdas un pirkstu dorsifleksorus un inervē nelielu ādas laukumu starp I un II pirkstu.
Simptomi – bieža klupšana dēļ pēdas krišanas. Hroniskas kompresijas gadījumā iespējami nakts krampji. Sāpes kompresijas vietā. Tirpšana un nejutīgums apakšstilba laterālajā virsmā un pēdā.
Iemesli – parasti kompresija vietā, kur nervs iet ap fibulas falviņu. Visbiežākā etioloģija ir ieraduma kāju krustošana sēžot. Citi stāvokļi, kad nervs ir ilgsoši nospiests (lidmašīnā, operācijas laikā), ģipsis, sprādzes. Citi iemesli, kas var izraisīt n. Peroneus bojājumu – ceļa locītavas operācija, fibulas lūzums, trauma, tilpuma procesi (audzēji, citas u.c.). Pēkšņs svara zudums palielina nerva kompresijas risku. Nervu var bojāt ilgstoši tupot vai pēkšņi stiepjoties.